Grāmatvedība
Biežāk lietotie termini
Katram uzņēmumam, kā mazam, tā lielam, agrāk vai vēlāk ir jāsaskaras ar finanšu grāmatvedību. Protams, ir daudz uzņēmumu, kas par relatīvi nelielu samaksu piedāvās Jums sniegt savu pakalpojumus, uzņemoties rūpes par Jūsu uzņēmuma grāmatvedību. No tā noteikti nebūtu jābaidās. Gluži pretēji, arvien vairāk jaunu un jau ilgāku laiku strādājošu uzņēmumu izvēlas šādu ārpakalpojumu — tas gluži vienkārši palīdz koncentrēties galvenajam, t.i., Jūsu uzņēmuma produktu vai pakalpojumu pārdošanai. Tomēr, pat ja nolemsiet grāmatvedības jautājumu risināšanu uzticēt profesionāļiem, gan plānojot, gan pārraugot savu biznesu, Jums lieti noderēs pamatzināšanas finanšu grāmatvedībā, kas izklāstītas šajā grāmatas nodaļā.
Pirms iedziļināmies galvenajos finanšu grāmatvedības noslēpumos, Jums būtu jāiepazīstas ar grāmatvedībā visbiežāk lietoto terminoloģiju.
- Kreditors — aizdevējs, fiziska vai juridiska persona.
- Debitors — parādnieks, fiziska vai juridiska persona, kas ir parādā citai iesaistītai pusei.
- Apgrozījums — ieņēmumi no preču un / vai pakalpojumu pārdošanas.
- Bilance — kontu formā izveidots pārskats par uzņēmumam piederošo īpašumu un kapitālu, kas izteikts naudas vērtībā.
- Bilances aktīvs — bilances kreisā puse, kas parāda uzņēmuma līdzekļus.
- Bilances pasīvs — bilance labā puse, kas parāda līdzekļu finansēšanas avotus.
- Uzskaites vērtība — kompānijas līdzekļu vērtība, kas ierakstīta bilancē.
- Apgrozāmie līdzekļi — līdzekļi, ko ir plānots pārdot tuvākā gada laikā, pārvēršot tos naudā, t.sk. naudas atlikumi bankas kontos.
- Nesadalītā peļņa — uzņēmuma peļņa, kas pēc izmaksu segšanas un dividenžu nomaksas, paliek uzņēmumā.
Mazā uzņēmuma grāmatvedība
Latvijas Republikā grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā. Vienkāršajā ieraksta sistēmā grāmatvedību drīkst kārtot individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 3 2003 000 LVL, kā arī reliģiskās organizācijas, kuru apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 253000 LVL (Likuma „Par grāmatvedību” 9. pants). Vienkāršā ieraksta sistēmā tiek uzskaitīta naudas plūsma, tās veidošanās un izlietojums, kā arī izmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Taču, reģistrējoties PVN maksātāju reģistrā, būtu ieteicams pāriet uz divkāršā ieraksta sistēmu — tas samazina darbietilpību un iespēju kļūdīties.
Vienkāršās grāmatvedības ieraksta sistēmas uzskaite tiek veikta saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā (sk. Pielikums Nr. 21). Žurnālu var kārtot papīra veidā vai elektroniski (Ministru kabineta Noteikumi Nr. 188 „Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” 2. daļa 4. punkts). Papīra žurnālu var iegādāties parastā kancelejas preču veikalā. Katram taksācijas gadam iekārto jaunu žurnālu. Katram žurnāla ierakstam jābūt atbilstošam pamatojuma dokumentam (čekam, rēķinam, kontu izrakstiem u.c.). Žurnāla ieraksti tiek reģistrēti hronoloģiskā secībā. Ministru kabineta Noteikumu Nr. 188 2. daļas 20. punktā ir norādīts, kā jāaizpilda žurnāls. Uzņēmējiem, kas grāmatvedību kārto vienkāršajā ieraksta sistēmā, nav jāiesniedz gada pārskats.
Savukārt divkāršo ieraksta sistēmu lieto uzņēmumi, kas neatbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības u.tml. Divkāršā sistēma ir nedaudz sarežģītāka par vienkāršo, līdz ar to darbība grāmatvedības uzskaitēs ir jāievada divas reizes. Piemēram, uzņēmējs iegādājas iekārtu, kuras vērtība ir 1000 LVL. Saņemot rēķinu, konta „Norēķini ar piegādātājiem” kredītā tiek ierakstīts Ls 1000 + PVN 22 procenti, kas ir Ls 220 un kontu „Pamatlīdzekļi” un „Norēķini par PVN” debetā tiek ierakstīts 1000 LVL un 220 LVL attiecīgi. Pēc rēķina apmaksas konta „Banka” kredītā tiek ierakstīti 1220 LVL un konta „Norēķini ar piegādātājiem” debetā tiek ierakstīti 1220 LVL.
Piemērs. Tiek iegādāta iekārta, kuras vērtība ir 1000 LVL
| Norēķini ar piegādātājiem | Pamatlīdzekļi | Norēķini parPVN | Banka | ||||
| Debets | Kredīts | Debets | Kredīts | Debets | Kredīts | Debets | Kredīts |
| 10001 | 10001 | 2201 | 12202 | ||||
| 2201 | |||||||
| 12202 |
Likuma „Par grāmatvedību” 10. pantā ir noteikts, cik ilgi ir jāglabā grāmatvedības dokumenti. Šis laiks svārstās no 5 līdz 75 gadiem. Dokumenti ir jāglabā uzņēmuma arhīvā, par uzņēmuma arhīva saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.
Uzņēmumiem, kas grāmatvedību kārto divkāršajā ieraksta sistēmā, katru gadu ir jāiesniedz pārskats par iepriekšējo gadu (sk. Pielikumu Nr. 22). Gada pārskats ir jāsagatavo saskaņā ar likumu „Par grāmatvedību” un „Gada pārskatu likumu”, un atbilstoši Latvijas grāmatvedības standartiem. Pārskatam jāsatur peļņas vai zaudējumu aprēķins, bilance un naudas plūsmas pārskats, kā arī pašu kapitāla izmaiņu pārskats un pielikumi. Katram pārskatam ir jāatspoguļo gan pārskata gada skaitļi, gan iepriekšējā gada skaitļi. Ja iepriekšējā gada skaitļos ir atrasta kļūda, kļūdainie posteņi ir jāizlabo. Par labojumiem ir jāziņo pielikumā („Gada pārskatu likuma” 7. pants).
Peļņas un zaudējumu aprēķins ir pārskats, kurā tiek aprēķināta uzņēmuma peļņa par pārskata gadu. Tajā ir iekļauti ienākumi no preču (pakalpojumu) tirdzniecības (sniegšanas), ar to saistītie izdevumi, kā arī ar saimniecisko darbību nesaistītie ienākumi un izdevumi. Gada pārskata likuma 11., 12., 13. un 14. pants katrs atsevišķi norāda uz dažādām peļņas un zaudējumu aprēķina metodēm. Katrs postenis tiek iekļauts pārskatā ar pluss vai mīnus zīmi atkarībā no tā, kā tas pārskata gadā ir ietekmējis uzņēmuma vērtību. Piemēram, nolietojums tiek ierakstīts ar mīnus zīmi, jo uzņēmuma pamatlīdzekļu vērtība samazinās.
Tabulā ir parādīts piemērs, kas atbilst Gada pārskata likuma 11. pantam.
Piezīme
Var gadīties, ka uzņēmumam kādā postenī nav ko rakstīt, tad tāds postenis var arī netikt iekļauts. Savukārt, ja kāds postenis ir nenozīmīgs naudas izteiksmē, to var apvienot ar citiem posteņiem. Taču tādā gadījumā jāiekļauj paskaidrojums pielikumā. Ir atļauts pievienot arī citus posteņus, ja neviens no esošajiem neatbilst vajadzīgā ieraksta apzīmēšanai.
Peļņas un zaudējumu aprēķins
| 1. Neto apgrozījums |
| 2. Gatavās produkcijas un nepabeigto ražojumu krājumu izmaiņas |
| 3. Uz pašu ilgtermiņa ieguldījumiem attiecinātās (kapitalizētās) izmaksas |
| 4. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi |
| 5. Materiālu izmaksas: |
| a) izejvielu un palīgmateriālu izmaksas; |
| b) pārējās ārējās izmaksas |
| 6. Personāla izmaksas: |
| a) atlīdzība par darbu; |
| b) pensijas no sabiedrības līdzekļiem; |
| c) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; |
| d) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas |
| 7. Līdzekļu un vērtību norakstīšana: |
| a) pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana; |
| b) apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana virs normālajiem norakstījumiem |
| 8. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas |
| 9. Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto sabiedrību kapitālos |
| 10. Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus |
| 11. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi |
| 12. Ilgtermiņa +nanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana |
| 13. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas |
| 14. Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem |
| 15. Ārkārtas ieņēmumi |
| 16. Ārkārtas izmaksas |
| 17. Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem |
| 18. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu |
| 19. Pārējie nodokļi |
| 20. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi |
Bilance
| Bilance | |
| Aktīvi | Pasīvi |
| Ilgtermiņa ieguldījumiI. Nemateriālie ieguldījumi1. Attīstības izmaksas2. Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības3. Citi nemateriālie ieguldījumi4. Nemateriālā vērtība5. Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiemII. Pamatlīdzekļi1. Zemes gabali, ēkas un būves un ilggadīgie stādījumi2. Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamat- līdzekļos3. Iekārtas un mašīnas4. Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs5. Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas6. Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiemIII. Ieguldījuma īpašumiIV. Bioloģiskie aktīviV. Ilgtermiņa /nanšu ieguldījumi1. Līdzdalība radniecīgo sabiedrību kapitālā2. Aizdevumi radniecīgajām sabiedrībām3. Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā4. Aizdevumi asociētajām sabiedrībām5. Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi6. Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori7. Pašu akcijas un daļas8. Aizdevumi akcionāriem vai dalībniekiem un vadībaiApgrozāmie līdzekļiI. Krājumi1. Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli2. Nepabeigtie ražojumi3. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai4. Nepabeigtie pasūtījumi5. Avansa maksājumi par precēm6. Darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki II. Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi III. Debitori1. Pircēju un pasūtītāju parādi2. Radniecīgo sabiedrību parādi3. Asociēto sabiedrību parādi4. Citi debitori5. Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā6. Īstermiņa aizdevumi akcionāriem un dalībniekiem, un vadībai7. Nākamo periodu izmaksas8. Uzkrātie ieņēmumiIV. Īstermiņa /nanšu ieguldījumi1. Līdzdalība radniecīgo sabiedrību kapitālā2. Pašu akcijas un daļas3. Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos4. Atvasinātie +nanšu instrumentiV. Nauda | I. Pašu kapitāls1. Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)2. Akciju (daļu) emisijas uzcenojums3. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve4. Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve5. Rezerves:a) likumā noteiktās rezerves;b) rezerves pašu akcijām vai daļām;c) sabiedrības statūtos noteiktās rezerves;d) pārējās rezerves6. Nesadalītā peļņa:a) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa;b) pārskata gada nesadalītā peļņaII. Uzkrājumi1. Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām2. Uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem3. Citi uzkrājumiIII. Ilgtermiņa kreditori1. Aizņēmumi pret obligācijām2. Akcijās pārvēršamie aizņēmumi3. Aizņēmumi no kredītiestādēm4. Citi aizņēmumi5. No pircējiem saņemtie avansi6. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem7. Maksājamie vekseļi8. Parādi radniecīgajām sabiedrībām9. Parādi asociētajām sabiedrībām10. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas11. Pārējie kreditori12. Nākamo periodu ieņēmumi13. Neizmaksātās dividendesIV. Īstermiņa kreditori1. Aizņēmumi pret obligācijām2. Akcijās pārvēršamie aizņēmumi3. Aizņēmumi no kredītiestādēm4. Citi aizņēmumi5. No pircējiem saņemtie avansi6. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem7. Maksājamie vekseļi8. Parādi radniecīgajām sabiedrībām9. Parādi asociētajām sabiedrībām10. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas11. Pārējie kreditori12. Nākamo periodu ieņēmumi13. Neizmaksātās dividendes14. Uzkrātās saistības15. Atvasinātie +nanšu instrumenti |
Naudas plūsmas pārskats ir dokuments, kas parāda tikai naudas un tās ekvivalentu plūsmu, atsevišķi uzrādot pamatdarbības, ieguldīšanas darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmu. Naudas plūsmas pārskata pirmā aile ir uzņēmuma ieņēmumi, bet pēdējā aile — izmaiņas naudas līdzekļos. Naudas plūsmā tiek reģistrēta naudas līdzekļu un naudas ekvivalentu plūsma. Naudas plūsmas pārskatu var izveidot divos veidos: ar tiešo metodi un netiešo metodi. Abi piemēri ir atrodami Latvijas grāmatvedības standartā Nr. 2 „Naudas plūsmas pārskats„ (Pielikums Nr. 21 un 22). Šeit aplūkotais piemērs ir izveidots, izmantojot tiešo metodi. Atšķirība starp šīm metodēm — tiešajā metodē Pamatdarbības naudas plūsma tiek rēķināta no katra posteņa ienākumiem / izdevumiem. Savukārt netiešajā metodē tiek rakstīta tikai šo posteņu neto ienākumu korekcija — izmaiņas starp iepriekšējo un esošo vērtību.
Naudas plūsma
| I Pamatdarbības naudas plūsma |
| 1. Ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas |
| 2. Maksājumi piegādātājiem, darbiniekiem, pārējiem pamatdarbības izdevumiem |
| 3. Pārējās uzņēmuma pamatdarbības ieņēmumi vai izdevumi |
| 4. Bruto pamatdarbības naudas plūsma |
| 5. Izdevumi procentu maksājumiem |
| 6. Izdevumi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumiem |
| 7. Naudas plūsma pirms ārkārtas posteņiem |
| 8. Naudas plūsma no ārkārtas posteņiem |
| 9. Pamatdarbības neto naudas plūsma |
| II Ieguldīšanas darbības naudas plūsma |
| 1. Radniecīgo vai asociēto uzņēmumu akciju vai daļu iegāde |
| 2. Ieņēmumi no radniecīgo vai asociēto uzņēmumu akciju vai daļu atsavināšanas |
| 3. Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde |
| 4. Ieņēmumi no pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu pārdošanas |
| 5. Izsniegtie aizdevumi |
| 6. Ieņēmumi no aizdevumu atmaksas |
| 7. Saņemtie procenti |
| 8. Saņemtās dividendes |
| 9. Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma |
| III Finansēšanas darbības naudas plūsma |
| 1. Ieņēmumi no akciju un obligāciju emisijas vai kapitāla līdzdalības daļu ieguldījumiem |
| 2. Saņemtie aizņēmumi |
| 3. Saņemtās subsīdijas, dotācijas, dāvinājumi vai ziedojumi |
| 4. Izdevumi aizņēmumu atmaksāšanai |
| 5. Izdevumi nomāta pamatlīdzekļa izpirkumam |
| 6. Izmaksātās dividendes |
| 7. Finansēšanas darbības neto naudas plūsma |
| IV Ārvalstu valūtu kursu svārstību rezultāts |
| V Naudas un tās ekvivalentu neto pieaugums vai samazinājums |
| VI Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada sākumā |
| VII Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās |
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats ir finanšu pārskata kopuma sastāvdaļa, kurā sniegti dati par sabiedrības pašu kapitāla un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisko darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šā perioda neto ienākumu vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no tā norakstītās summas.
Saskaņā ar „Gada pārskatu likuma” 54. pantu uzņēmumiem ir atļauts nesagatavot naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, neaprēķināt un nenorādīt finanšu pārskatā atliktā nodokļa aktīvu un saistību summas un sastādīt saīsinātu pielikumu, ja uzņēmums nepārsniedz vismaz divus no sekojošajiem kritērijiem:
- bilances kopsumma —250 000 LVL;
- neto apgrozījums —500 000 LVL;
- pārskata gada vidējais darbinieku skaits — 25.
Lietvedība (svarīgākie noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju)
Ministru kabineta Noteikumi Nr. 585 „Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” nosaka, ka visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus jāapliecina ar dokumentiem par uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību (turpmāk — attaisnojuma dokuments), novērtē naudas izteiksmē un, ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros (I daļa, 2. punkts). Attaisnojuma dokumentu sagatavo tā, lai visā tā glabāšanas laikā nezustu tajā iekļautā informācija un tiktu nodrošināts tās juridiskais spēks, kā arī iespēja izgatavot šī dokumenta kopiju. Attaisnojuma dokumentu nedrīkst sagatavot, ierakstiem izmantojot zīmuli vai tos izdarot citādā tehniski viegli pārlabojamā vai fiziski nenoturīgā veidā (I daļa, 5. punkts). Šo noteikumu 7. punktā ir uzskaitīts, kam jābūt minētam attaisnojuma dokumentā, ja dokuments attiecas uz precēm vai citām materiālajām vērtībām.
Ja uzņēmums lieto divkāršo ieraksta sistēmu, ir jābūt izstrādātam kontu plānam — uzņēmuma vadītāja apstiprinātam sistematizētam kontu sarakstam ar piešķirtajiem kontu kodiem. Viena saimnieciskā darījuma summa ir jāieraksta divreiz — viena konta kredītā un cita konta debetā — atbilstoši kontu plānam.
Grāmatvedības reģistrus iedala hronoloģiskajos reģistros un sistemātiskajos reģistros. Šajos reģistros attiecīgi hronoloģiskā secībā (hronoloģiskais ieraksts) vai pēc ekonomiskā satura (sistemātiskais ieraksts) izdara ierakstus par katru saimniecisko darījumu. Ja noteikta veida saimnieciskie darījumi bieži atkārtojas, katram šādam saimniecisko darījumu veidam var iekārtot atsevišķu hronoloģisko reģistru (I daļa, 17. punkts). Hronoloģiskos reģistrus uzņēmumi izmanto reti, biežāk tos izmanto pašnodarbinātie. Sistemātiskajos reģistros saimnieciskos darījumus apkopo pēc ekonomiskā satura vienveidīgās grupās. Sistemātiskie reģistri ir galvenā grāmata un analītiskās uzskaites reģistri. Galvenajā grāmatā saimnieciskos darījumus reģistrē naudas izteiksmē pa grāmatvedības kontiem. Analītiskās uzskaites reģistros saimnieciskos darījumus reģistrē pa analītiskās uzskaites kontiem naudas izteiksmē, bet attiecībā uz pamatlīdzekļu un krājumu uzskaites vienībām — arī natūrā (I daļa, 19.3punkts). Reizēm uzņēmumi izmanto arī virsgrāmatu (sk. Pielikumu Nr.3 23). Virsgrāmatā ir uzrādīts katra konta atlikums mēneša sākumā, izmaiņas kontā mēneša laikā un konta atlikums mēneša beigās.
Attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri un citi grāmatvedības dokumenti līdz to novietošanai uzņēmuma arhīvā glabājas grāmatvedībā atbildīgo personu pārziņā. Papīra dokumenta veidā sagatavotos kārtējā mēneša attaisnojuma dokumentus, kas attiecas uz noteiktu grāmatvedības reģistru, komplektē ieraksta numuru secībā un iesietus vai cauršūtās mapēs uzglabā šim nolūkam paredzētās glabāšanas vietās. Attaisnojuma dokumentus, kas saistīti ar grāmatvedības datorprogrammu veiktajiem ierakstiem, komplektē, grupējot pēc attiecīgā ieraksta veikšanas datuma (I daļa, 35. punkts).
Ja speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos attiecībā uz kādiem konkrētiem grāmatvedības organizācijas dokumentiem nav noteikts citādi, grāmatvedības organizācijas dokumentus izstrādā, apstiprina un par to saturu atbild uzņēmuma vadītājs (III daļa, 42. punkts). Tas nozīmē, ka uzņēmums pats nosaka sistēmu, kādā tiek klasificēti un numurēti dokumenti. Parasti sistēmas izvēle ir atkarīga no darījumu apjoma un dažādības. Uzņēmējs var numurēt savus dokumentus ar skaitļiem, sākot ar 1, piemēram „Rīkojums Nr. 1”, „Rīkojums Nr. 2” utt. Taču, ja uzņēmums izdod daudz rīkojumu, būtu ērtāk tos sašķirot pēc veidiem, piemēram, rīkojums par pieņemšanu darbā varētu būt ar numuru 001, rīkojums par atvaļinājuma piešķiršanu varētu būt 002. Tad šo rīkojumu numuri izskatītos šādi: „Rīkojums Nr. 001/1” (rīkojums par pieņemšanu darbā Nr. 1) vai „Rīkojums Nr.3002/1” (rīkojums par atvaļinājuma piešķiršanu Nr.31).
Maršrutu lapa (sk. Pielikumu Nr.3 24) ir domāta tam, lai uzskaitītu degvielas izlietojumu dienesta automašīnām. Maršrutu lapā ir jānorāda uzskaites termiņš, nobrauktie maršruti, nobraukto kilometru skaits un patērētā degviela.
Apgrozāmo līdzekļu aizņēmuma līgums (sk. Pielikumu Nr.3 25) tiek slēgts starp uzņēmumu un fizisku personu (bieži vien tas ir īpašnieks vai uzņēmumam tuvu esoša persona) par fiziskās personas aizdevumu uzņēmumam.
Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurā tiek apliecināta preču piegāde vai pakalpojuma sniegšana. Attaisnojuma dokumenta nosaukumu uzņēmums var noteikt pats — tā var būt „Pavadzīme” (sk. Pielikumu Nr.3 26), „Rēķins”, „Faktūrrēķins”, „Attaisnojuma dokuments”.
Dokumentā tiek norādīta:
- preču piegādes (pakalpojuma sniegšanas) adrese;
- datums;
- iesaistīto pušu rekvizīti;
- saimnieciskā darījuma apraksts;
- piegādāto preču vai sniegtā pakalpojuma nosaukums;
- preču vai sniegtā pakalpojuma daudzums (apjoms);
- mērvienība;
- vienas vienības vērtība bez nodokļa;
- atlaide, ja tāda ir;
- nodokļa likme;
- nodokļa summa;
- kopsumma bez nodokļa;
- summa kopā ar nodokļiem.
Par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti — katram dokumentam jābūt parakstītam.
Reizēm uzņēmums nevar atļauties iegādāties pamatlīdzekļus. Tādā gadījumā uzņēmums var patapināt (aizņemties) kādus pamatlīdzekļus no fiziskām vai juridiskām personām. Pielikumā Nr. 27 ir patapinājuma līgums automašīnas patapinājumam.
Sadarbības līgums (sk. Pielikumā Nr. 28) tiek slēgts starp pusēm par sadarbību kādā jomā. Tā var būt sadarbība kādā kopīgā projektā vai darbā ar kādu klientu. Daudz dažādu dokumentu paraugu varat atrast šeit.
Kad un kā atskaitīties valsts ieņēmumu dienestam
Par kārtību, kā atskaitīties Valsts ieņēmumu dienestā (VID), iesakām interesēties tuvākajā VID iestādē. Šajā nodaļā esam centušies apkopot vissvarīgāko informāciju par to, kad un kā Jums, uzņēmējam vai pašnodarbinātai personai, būtu jāatskaitās par savu darbību VID.
Par uzņēmumā darbā pieņemtajiem darbiniekiem Jums ir jānodod ziņas VID ne vēlāk kā vienu dienu pirms darbinieks uzsāk darbu. Ziņas par darba ņēmējiem ir jāsniedz arī gadījumos, kad kāds no Jūsu uzņēmumā strādājošajiem darbiniekiem maina savu statusu: kļūst par pensionāru, darbiniekam tiek piešķirts atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas, kā arī gadījumā, ja darbiniekam ir piešķirts / beidzies bērna kopšanas atvaļinājums. Savukārt par visiem no darba atbrīvotajiem darbiniekiem uzņēmumam jāatskaitās VID trīs dienu laikā pēc darbinieku atbrīvošanas.
Katru mēnesi ir jāiesniedz ziņojums VID par valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksā, ieturēto un Valsts Kasē iemaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī. Iesniegšanas datumu katram uzņēmumam un nodokļa samaksas termiņu nosaka VID – skatīt šeit. Pašnodarbinātām personām ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir jāiesniedz līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam. Tas pats termiņš ir noteikts arī nodokļu samaksai.
Līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam uzņēmums nodod kopsavilkuma paziņojumu par fiziskajām personām izmaksātajām summām, ja šīm fiziskajām personām nav darba attiecību ar uzņēmumu, norādot, no kādas summas ir ieturams iedzīvotāju ienākumu nodoklis.
Jūsu uzņēmumam ir jāreģistrējas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju, ja uzņēmuma apgrozījums pēdējo 12 mēnešu laikā ir sasniedzis 10 000 LVL. Uzņēmums par PVN maksātāju var reģistrēties brīvprātīgi, arī ja apgrozījums pēdējo 12 mēnešu laikā nav pārsniedzis 10 000 LVL. To var darīt, piemēram, klientu prasības dēļ, šādā gadījumā klientiem tiek dota iespēja atskaitīt priekšnodokli. Reģistrēšanās par PVN maksātāju nozīmē arī to, ka darījumi tiek aplikti ar PVN, kas jāiemaksā valsts budžetā. Taču pastāv tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Priekšnodoklis ir piegādātajiem vai pakalpojumu sniedzējiem samaksātais PVN. Tas iekļauts PVN maksājumu deklarācijā un, to atņemot no savām PVN saistībām, tas samazina PVN maksājumu summu budžetā. Piemēram, Jūs nopērkat jaunu iekārtu uzņēmuma darbības veikšanai un samaksājat gan tās vērtību, gan pievienotās vērtības nodokli. No otras puses, pārdodot savu produkciju vai pakalpojumus, jūsu uzņēmums iekasē gan preces vērtību, gan pievienotās vērtības nodokli. Pārskata perioda beigās jūsu uzņēmums Valsts kasē ieskaita PVN nodokļa starpību, kas radusies no saņemtās PVN summas un samaksātās PVN summas piegādātājiem.
Uzņēmējiem VID jāiesniedz PVN deklarācija. Deklarāciju iesniegšanas biežums ir atkarīgs no apgrozījuma. Tas var būt vienu reizi mēnesī, vienu reizi ceturksnī vai arī vienu reizi pusgadā. PVN taksācijas periods ir viens mēnesis, ja veikto ar PVN apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā pārsniedz 35 000 LVL. Ja apliekamo darījumu vērtība ir no 10 000 LVL līdz 35 000 LVL, taksācijas periods ir viens ceturksnis. Savukārt, ja apliekamo darījumu vērtība ir mazāka par 10 000 LVL, taksācijas periods ir seši mēneši (Likuma par pievienotās vērtības nodokli 9. pants). Deklarācija ir jāiesniedz 15 (20, ja lieto EDS: sk. EDS skaidrojumu turpmāk tekstā) dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām. PVN ir jāiemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. PVN gada deklarāciju iesniedz tikai uzņēmumi, kam ir gan ar PVN apliekamie, gan neapliekamie darījumi, turklāt neapliekamo darījumu īpatsvars ir lielāks par 5 procentiem.
Pārskati par darījumu apliecinošiem dokumentiem (kvītis, biļetes) ir jāiesniedz vienu reizi ceturksnī, atskaitē jānorāda izlietoto dokumentu daudzums un ieņēmumu summa.
Atskaites par labumu no vieglās automašīnas izmantošanas personīgajām vajadzībām jāiesniedz reizi ceturksnī. Atskaitē jānorāda uzņēmumā rīcībā esošo vieglo automašīnu skaits, personīgām vajadzībām izmantojamo automašīnu skaits un maksājamo nodokļu kopsumma par pārskata ceturksni.
Reizi gadā uzņēmums nodod Gada pārskatu un Uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarāciju — līdz 30. aprīlim. Fiziskās personas reizi gadā, līdz 1. aprīlim, nodod Gada ienākumu deklarāciju.
Ir arī specifiskas atskaites, kas atspoguļo ar akcīzes nodokli apliekamos darījumus, darījumus ar nerezidentiem, darījumus Eiropas Savienības teritorijā u.c.
Vienu mēnesi iepriekš brīdinot, VID darbinieki var ierasties uzņēmumā un veikt grāmatvedības dokumentu auditu. Uzņēmumam ir mēnesis laika, lai novērstu nepilnības grāmatvedībā. Ja audits atrod nepilnības un kļūdas grāmatvedības dokumentos, uzņēmumam var tikti piemērots sods — brīdinājuma vai naudassods veidā.
Elektroniskā deklarēšanas sistēma EDS
EDS ir VID ieviestā elektroniskā deklarēšanas sistēma. Tā ļauj autorizētam lietotājam iesniegt dokumentus atskaitēm tiešsaistē. Šī sistēma ir lietotājam ērta, jo samazinās laika patēriņš, tiek piedāvāta iespēja pārbaudīt aprēķinu pareizību, kā arī EDS pieļauj elastīgus dokumentu iesniegšanas termiņus. EDS arī var apskatīties budžeta maksājumu nomaksas stāvokli (pēc VID nodaļas datiem, kurā uzņēmums reģistrēts), pārbaudīt iesniedzamo un iesniegto deklarāciju pamatdatus, reģistrācijas datus, veiktos nodokļu maksājumus.